Jamiyatning rivojlanib borishi bila

Jamiyatning rivojlanib borishi bilan insonlarning atrof-muhitga bo’lgan ta’siri o’sib boradi. Inson tabiat bilan, ya’ni o’simliklar hamda hayvonot dunyosi hamda yer osti va yer usti boyliklari bilan o’zaro muloqotda bo’ladi.
Ekologik muammolar kengayib, ularni hal etish dolzarb vazifa bo’lib qolgan hozirgi davrda bu muammolarni hal qilishda insoniyat uchun asosan ekologik ong va ekologik madaniyatning o’rni beqiyosdir.
Tabiat va inson o’rtasidagi munosabat ma’lum bir qonunlar orqali boshqariladi, ularga rioya qilmaslik ertami kechmi, albatta ekologik halokatga olib keladi. Bu muammo o’zining insoniyatga keltirayotgan va keltirishi mumkin bo’lgan fojiali oqibatlari jihatidan yadro urushi halokatidan keyin ikkinchi o’rinda turadi. Albatta, ilmiy-texnikaviy rivojlanish natijasida, turli soha ilm va texnologiyalarining taraqqiyoti, yangi energiya manbalari va kimyoviy moddalarning paydo bo’lishi, tabiiy resurslardan yovuzlarcha foydalanish natijasida havo, suv ifloslanadi, insoniyatni boquvchi yer yaroqsiz holga kelib, oqibatda uni yashash muhitidan mahrum etadi.
Hozirgi davrda insoniyat, u qanday xavf qarshisida kelib qolganligini tushunib yetdi, atrof-muhitga inson faoliyati tufayli yetkazilayotgan zarar qanday natijalarga olib kelganligini yaqqol his etdi.
Inson faoliyatining natijasida atrof muhitga ancha sezilarli o’zgarishlar ro’y bermoqda. Bular asosan hozirgi kunda mavjud bo’lgan ekologik xavfsizlik klassifikatsiyasida bo’lgan: umumsayyoraviy, mintaqaviy, milliy, lokal ekologik xavfsizliklar mamlakatimiz hududini ham chetlab o’tmadi. Bu xavflardan ozon qatlami muammolari, ya’ni yemirilishi, iqlimning o’zgarishi, cho’llanish, toza ichimlik suvi tanqisligi, Orol dengizi muammosi, hayvonot va o’simlik dunyosi turlarining qisqarib borishi, o’simlik dunyosining noqonuniy kesilib borishi, yer degradatsiyasi, suv resurslari tanqisligi, atmosfera ifloslanishi shular jumlasidandir.
Ekologik fojialarning bu darajadagi jadallashib borishida ekologik ong va ekologik madaniyat alohida o’rin tutadi.
Ekologik ong va ekologik madaniyatning asosiy vazifasi xalqimiz ekologik madaniyatini oshirish orqali huquqiy fuqarolik jamiyati tamoyillari asosida tabiatdan foydalanishni yo’lga qo’yish, tabiatni muhofaza qilish sohasida Davlat nazorati bilan bir qatorda jamoatchilik nazoratini kuchaytirish, xalqimiz ongi va madaniyatida ona Vatanimiz tabiatiga bo’lgan mehr-muhabbatini oshirish, uni asrab-avaylash va kelgusi avlod uchun zarur hayotiy sharoitlar qoldirishimiz kerakligini ko’rsatishdir.
Davlatimiz bozor iqtisodiyotiga o’tish davrini boshdan kechirayotgan hozirgi kunda ko’p sarmoya talab qiladigan ekologik tadbirlarni o’tkazish qiyindir. Lekin xalqimiz eng avvalo yosh avlodni ona Vatanga muhabbat, xalqiga sodiqlik, ongida millatimiz va davlatimiz rivojiga xavf solib turgan xodisalarga, shu jumladan, ekologik xavfga ham, faqat ularni bilishi va sodiqligi, tadbirkorligi va mas’uliyatliligi bilan javob bera olishi hamda xavfni bartaraf etish mumkinligini singdira olishimiz, shu jumladan, ekologik ong va madaniyatni yo’lga qo’yish orqali kelajakda sodir bo’lishi mumkin bo’ladigan ko’p ofatlarning oldini olish mumkin bo’ladi.
Inson tabiatning bir bo’lagi bo’lgan holda u bilan bo’lgan munosabat orqali ekologik madaniyat shakllana borishi tufayli tabiatni muhofaza qilish va ulardan oqilona foydalanishni tartibga solishda uni boshqarish uchun tabiat qonunlarini kashf qilib kelgan. Ammo inson o’zining tabiatga ta’siri orqali undagi muvozanatni buzdi va tabiat hodisalarining davriy muvozanatini izdan chiqardi.
Xalqimizda bir maqol bor: «Buloq suvi qurimaguncha inson uning qadriga yetmaydi». Darhaqiqat, necha asrlar davomida inson o’zining taraqqiyoti jarayoni bilan birga ekologiya inqirozi jarayonini tezlashtirdi. Bir so’z bilan aytganda, ekologik muammolar aksariyat hollarda insoniyat ta’siri ostida vujudga kelar ekan. O’zbekistonda hozirgi kunda azaldan yig’ilib kelgan maishiy va ishlab chiqarish chiqindilari 1 milliard 400 million tonnadan oshib ketdi.
Ijtimoiy ongning o’zgarishi, qadriyatlarga nisbatan munosabatlarning ekologik yo’nalishdagi ma’naviy madaniyatning rivojlanishi, sayyoramiz hayotiga yangicha qarashning shakllanishi uzoq yillar davomida va qiyin kechadigan jarayon bo’lib, bu o’rinda ekologik madaniyat alohida ahamiyat kasb etadi.
Ekologik madaniyatni shakllantirishda, ekologik ong va dunyoqarashni shakllantirish va rivojlantirishda bir qator yutuqlarga erishilayotgan bir vaqtda ushbu sohani singdirishda muhim o’rin tutadigan maktab tarbiyasiga, o’rta va oliy ta’lim muassasalariga e’tibor qaratishimiz lozim.
Ekologik bilimlar tashviqoti, aholini ekologik tarbiyalash va ularni o’qitish bo’yicha ishlar avj oldirilganligiga qaramay, Respublikamiz oliy va o’rta maxsus bilim yurtlarida atrof muhit muhofazasi, ya’ni ekologiya sohasida boshqa sohalar kabi Davlat noziri singari mutaxassislarni tayyorlash hozirgi kunga qadar yo’lga qo’yilmagan. Ushbu soha uchun bu kabi mutaxassislarni tayyorlash hozirgi kun talabidir.
Bundan tashqari, insoniyat tarbiyasi uchun uning mahallasi ham alohida o’rin egallaydi. Mahallalar ham ushbu ishlarga jonbozlik ko’rsatishi lozim, deb o’ylayman.
Shuni tashvish bilan aytish mumkinki, har kuni bitta tur o’simlik yoki bitta hayvon turi yer yuzidan yo’qolib boryapti. 1983 yili hayvonlarning 63 turi va 1984 yil o’simliklarning 163 turi «Qizil kitob»ning birinchi nashriga kiritildi. Mana, oradan vaqt o’tib tabiat muhofazasiga munosabat o’zgardi. O’zbekiston Respublikasi Vazirlar Mahkamasining 1992 yil 9 martdagi 190-sonli «Qizil kitobni yuritish to’g’risida»gi Qarori qabul qilindi.
1998 yil O’zbekiston Respublikasi «Qizil kitobi»ning 1-jildi (O’simliklar qismi) nashr qilindi va bunda o’simliklarning 301 turi (163 tadan 301 taga oshgan) kiritilganligi qayd qilingan bo’lsa, 2006 yildagi yangi nashrida esa «Qizil kitob»ga kiritilgan o’simliklar turi 305-turni tashkil etadi. Bu ko’rsatkich oshib bormoqda.
Inson o’z hayoti va faoliyati, shuningdek, barcha tirik mavjudot dunyosi - biosfera uchun ko’z ko’rib, quloq eshitmagan miqyosdagi buzuvchanlik qudratiga ega bo’lgan, katta va kutilmagan salbiy o’zgarishlar, atrof-muhitga uzoqni o’ylamay qilingan munosabat, xatolar va yangi ishlarning hosilasi sifatida hozirgi yer yuzidagi vaziyat yuzaga keldi.
O’zbekistonda har bir kishi 1 sutkada 2-3 litr chuchuk suv ichadi. Gidrosferaning faqatgina 2,5 foizini chuchuk suv tashkil qiladi. Qishloq xo’jaligining ayrim sohalaridagi suv sarfini qiyosiy hisoblab ko’rsak, 1 tonna bug’doy yetishtirish uchun 1,5 tonna, 1 tonna sholi uchun - 4-5 ming tonna, 1 tonna paxta yetishtirish uchun 10 ming tonna suv sarflanadi.
O’simlik dunyosi yer yuzidagi hayot muvozanatini ta’minlash va ijtimoiy hamda iqtisodiy sharoitlarni yaxshilash uchun hayotiy zarur bo’lgan ekzotizmlar, turlar, genetik tiplar va ekologik jarayonlarning rang-barangligini saqlaydi, insonning hayotiy ehtiyojlari talablariga javob beradigan genetik xilma-xillik va turlarni himoya qiladi.
Ekologik madaniyatni rivojlantirishda boshqaruvning o’rni faqatgina Davlat xizmati bilangina emas, balki jamoatchilik rolini oshirish bugungi demokratik, huquqiy davlat qurish yo’lidagi ekologik bilimlarni targ’ibot qilish, aholining ekologik saviyasini ko’tarish borasida bir muncha ishlar amalga oshirilmoqda. Lekin shunga qaramay bu sohada bir qator kamchiliklar ham mavjud.
Insoniyat qadimgi zamonlardanoq tabiatning bir qismi ekanligini anglab, u o’zining harakatlari bilan tabiat o’rtasidagi munosabatlarni ongli ravishda boshqariladiganligini his qilib kelgan. Lekin insoniyat tabiatdan foydalanib uni qayta tiklanishiga e’tibor qaratilishini kech bo’lsa-da, tushunib yetdi. Insonlar madaniyati shakllanib rivojlana borar ekan, tabiat in’omlari bo’lmish o’simlik va hayvonot dunyosi turlarini bir qanchasini madaniylashtirib, o’zlari uchun foydalanishni amalga oshirish jarayoni hozirda ham davom etayotgan jarayondir.
Atrof-muhit sofligi, uning rang-barangligi-yu xilma-xilligini saqlash, ekologik madaniyatni rivojlantirish va uni boshqarish asosan tabiatni muhofaza qilish Davlat qo’mitasi va uning joylardagi tashkilotlari faoliyatiga bog’liq bo’libgina qolmay, joylardagi davlat hokimiyati organlarining ham burchidir. Ularning atrof-muhit muhofazasiga oid Qonun va hukumatimiz qarorlarini bajarishda ma’lum bir sustkashliklarga yo’l qo’yilmoqda. Sabab esa, qishloq xo’jaligida foydalanish uchun qaysidir yillarda ekilgan daraxtlarni parvarishlash, ularning qurigan turlari o’rniga qayta ko’chat ekish yo’li bilan tiklash ishlari qoniqarli darajada emas. Chunki mahsulot hosildorligini oshirish maqsadida tashkil etilgan ixotazorlarning zarurligini tasavvur etolmagan holda ayrim fermerlar tomonidan ixota daraxtzorlarini kesish hollari davom etmoqda.
Atrof-muhitni muhofaza qilishda va tabiat resurslaridan oqilona foydalanishda hozirgi kunda qo’llanilayotgan iqtisodiy mexanizmlarni yanada takomillashtirish, tabiatdan noto’g’ri foydalanganlarga tabiat solig’ini qo’llash hamda jamiyatning ekologik madaniyatini shakllantirishni rivojlantirishda ekologik ta’lim-tarbiyaning samarali mexanizmlarini ishlab chiqish kerak. Bu bilan respublikamizda ishlab chiqarishni va insonning tabiatga bo’lgan munosabatini tartibga solish imkoniyati tug’iladi.
Tabiatimizni asrash, uni muhofaza qilish, tabiatdan oqilona foydalanish va jamiyatda ekologik madaniyat va ekologik ongni rivojlantirish nafaqat tabiatni muhofaza qilish organlarining ishi, balki shu zaminda yashayotgan har bir insonning ona Vatanimizga, uning tabiatiga bo’lgan farzandlik burchidir.

Результаты (латышский) 1:

Par attīstību cilvēku sabiedrības un vides ietekme pieaug. Cilvēka daba, flora un fauna, kā arī sazināsies ar pazemes un virszemes resursiem.
Vides problēmas paplašina savu pašreizējo steidzamo uzdevumu atrisināt atlikušajā laikā, lai atrisinātu šo problēmu cilvēcei spēlē lomu kultūras vides un ekoloģisko apziņu.
un regulē likumi noteiktu attiecības starp cilvēka dabu, nav tos ievērot, agrāk vai vēlāk novedīs pie vides iznīcināšanu. Tas ir viņa cilvēcība, un tas var radīt problēmas saistībā ar traģiskajām sekām kodolkara pēc nāves sekundē. Patiešām, kā rezultātā zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, attīstīt dažādas sfērās zinātnes un tehnoloģijas, rašanās jaunus enerģijas avotus un ķīmisko vielu, rezultāts barbarisko dabas resursu izmantošanu, gaisa un ūdens piesārņojums, par ievērojamu zemes cilvēci zaudējumu, galu galā zaudēs savu biotopu.
Šobrīd cilvēce nonāca lai saprastu, kā tas ir pienācis, saskaroties ar briesmām, kaitējumu videi sakarā ar cilvēka darbību, ir bijis nekādu rezultātu skaidri jūtama. kā
rezultātā cilvēka darbības ietekmi uz vidi, ir notikušas būtiskas izmaiņas. Tie pašlaik ir pieejami saskaņā ar vides drošības klasifikācijas: umumsayyoraviy, no valsts skartajā zonā reģionālā, valsts un vietējā vides drošību. Šie riski samazinājuma no problēmām, ka ozona slānis, klimata pārmaiņas, pārtuksnešošanās, trūkst tīra dzeramā ūdens, Arāla jūras problēma, sarukšana sugu floras un faunas, nelegālu šķērsošanu augu pasaulē, zemes degradācija, trūkst ūdens resursu, gaisa piesārņojums ir viens no tiem.
Seaenvironmental paātrināta vides un ekoloģisko apziņu uz šis līmenis ieņem īpašu vietu kultūrā.
galvenais mērķis vides apziņas un ekoloģisko kultūru mūsu vides apziņas izmantojot juridisko raksturu pilsoniskās sabiedrības pamatā ir izveido atbalsta principiem darta, ar valsts kontroles jomā vides aizsardzībai, kā arī, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēku un kultūru viņas dzimtajā valstī, kas ir raksturu mīlestības, lai saglabātu un pāriet uz nākamo paaudzi nosacījumiem, kas nepieciešami dzīvības parādīt.
tirgus ekonomikas valsti šobrīd piedzīvo periodu vissarežģītākajos vides pasākumiem, kas prasa kapitālu. Bet lielākā daļa cilvēku, jo īpaši jaunajai paaudzei mīlestības, lojalitātes prātos cilvēkiem un notikumiem, kas apdraudēja valsts attīstību un tautas, tostarp vides bīstamību, bet savas zināšanas un apņēmību, uzņēmējdarbībā un atbildību, lai ievērotu un lai novērstu risku absorbēt, tostarp, izveidojot vides apziņas un kultūras nākotnē tas būs iespējams novērst daudzas katastrofas, kas var rasties.
Ir daļa no cilvēka dabas, tas ir saistīts ar vēlamais atbilde dēļ veidošanos vides kultūru caur regulējumu vides aizsardzību un racionālu izmantošanu, tās vadību, kurš atklāja dabas likumus. Tomēr daba un cilvēka ietekmi uz dabu un līdzsvars tika sadalīti ar periodisku destabilizācijas notikumu bilances attiecība.
Cilvēki ir sakāmvārds: "avota ūdens atsaukusi tās vērtība nav cilvēks. Patiešām, daudzus gadsimtus, kopā ar procesu cilvēka attīstības savas vides krīze ir paātrinājusi procesu. Vārdu sakot, vairumā gadījumu, cilvēka ķermenis, bet reibumā vides jautājumiem. Mūsdienās, sākotnēji no savākšanas mājsaimniecības un pārsniedza 1 miljardu 400 miljonus tonnu rūpniecisko atkritumu.
Mainīties sociālo apziņu, vērtībām, attiecībām un vides attīstību garīgajā kultūrā planētas dzīves ilgu gadu veidojot jaunu izskatu laikā un sarežģīts process, un tas liek īpašu uzsvaru uz ekoloģisku kultūru.
Vides kultūra veidošanās veidošanās ekoloģiskās apziņas un perspektīvu un sasniegt vairākus panākumiem šīs nozares attīstībai ir svarīga loma, veicinot skolu barotni un augstākās izglītības iestādēm būtu jākoncentrējas.
Vides informācijas kampaņa darbu vides izglītībā un apmācībā iedzīvotāju, lai gan tur oldirilganligiga, augstākās un vidējās speciālās izglītības iestādes, vides aizsardzība, proti jomā ekoloģiju uzsākta speciālistu apmācība citās jomās, piemēram, valsts pārraugs līdz šim. Apmācība speciālistiem šajā nozarē kā mūsdienu prasībām. Pēc
tam, izglītība cilvēci ieņem īpašu vietu savā apkaimē. Es domāju, ka kopienām būtu bijusi šajā darbā.
Es varu teikt, ka katru dienu ar jāuztraucas par vienas sugas augu vai dzīvnieku sugām, kas izzūd no zemes. 1983. gadā, 63 dzīvnieku sugas un 163 veidu augiem 1984, pirmais izdevums Sarkanajā grāmatā. Lūk, laika gaitā dabas aizsardzības attieksme ir mainījusies. , 1992. gada 9. martā, Ministru Uzbekistānas Republikas No. 190 Sarkanajā grāmatā kabinets izdeva procesā.
Sarkanā grāmatā Uzbekistānas, 1998. Republiku, Volume 1 (augi) ir publicētas un 301 veidu augiem (vairāk nekā 163 virs 301 vienības), 2006.gadā, tika iekļauti jaunā izdevuma 305 iekļautas Sarkanajā grāmatā sugu augu sugām. Šis skaitlis pieaug.
Cilvēka dzīves un darbības, kā arī visu dzīvo pasauli biosfēras acs nav redzējusi, auss nav dzirdējusi, kas ir pilnvaras mērogu buzuvchanlik lielas un neparedzētas negatīvas izmaiņas vidē reakcija no sapņotājs domāšanas vides, kļūdas, un jauno vilni darbu kā pašreizējo situāciju zemes.
1. katrs dzert 2-3 litrus svaiga ūdens dienā. Hidrosfēras, tikai 2,5 procenti ir svaigs ūdens. Dažos lauksaimniecības, ūdens patēriņu par vairāk nekā 1 tonnu kviešu audzēšanas salīdzinājumā ar 1,5 tonnām, 1 tonnu rīsu 4-5 tūkstoši tonnu, 1 tonnu līdz 10 tonnu ūdens kokvilnas audzēšanas apgabalos.
O " augs nodrošināt dzīves līdzsvaru uz zemes un pasaulē, kas ir būtiski, lai uzlabotu sociālo un ekonomisko apstākļu ekzotizmlar dažādi ģenētiskie tipi un saglabā cilvēka dzīves vajadzībām daudzveidību ekoloģiskajiem procesiem, kuri atbilst aizsardzības ģenētiskās un sugu daudzveidību prasībām.
ne tikai sabiedrisko pakalpojumu lomu valdības attīstībā ekoloģisko kultūru, bet šodien loma sabiedrības pret būvniecību demokrātiskas tiesiskas valsts vides apziņu, un paaugstinātu līmeni vides darbs tiek veikts brītiņa. Bet ir vēl vairāki trūkumi šajā jomā. Es
sapratu, ka daļa no cilvēka dabas ir lūgts kopš senās attiecības starp dabu viņa rīcību apzināti justies boshqariladiganligini. Bet cilvēka daba, lai gan tā ir vērsta uz atdzimšanu vēlu, bija sapratis. No cilvēkiem, kas veidojas dāvanas dabas attīstību daudzu veidu floras un faunas kultūra madaniylashtirib izmantot viņiem tagad īstenošanas procesā notiekošo procesu.
Draudzīgumu videi un tās daudzveidība, bet daudzveidību, ekoloģisko kultūru attīstībā un pārvaldībā Dabas aizsardzības valsts komiteju un tās vietējām organizācijām saistībā ar darbību ne tikai vietējo iestāžu valsts varas nodokli. To īstenošana likumu par vides aizsardzības un valdības lēmumu par sustkashliklarga nav atļauta. Iemesls, izmantošanai lauksaimniecībā, nevis dažu koku stāda aprūpē to sausā veidā atkārtotas stādīšanas un restaurācijas darbu veidiem, nav apmierinoša. Tā kā produkts ir izveidota, lai palielinātu produktivitāti ixotazorlarning nespēj iedomāties, ka jāturpina dažos gadījumos, kas ietver kultūraugu stādījumiem lauksaimniekiem.
Vides aizsardzība un racionāla dabas resursu izmantošana, lai uzlabotu ekonomiskos mehānismus pašlaik izmanto, raksturu nepareizas dabas resursu izmantošanas piemērošana nodokļa un sociālo attīstību ekoloģiskā kultūras vides izglītības un apmācības attīstībā efektīvu mehānismu jāattīsta. Ražošanas šajā valstī ir iespēja regulēt attiecības starp cilvēku un dabu.
Dabas aizsardzību, aizsardzību un racionālu dabas resursu izmantošanu un sociālo attīstību ekoloģiskā kultūras un vides apziņas vides aizsardzības aģentūrām ne tikai strādāt, bet ikviens, kas dzīvo uz šīs zemes viņa dzimtene, tā būtība kā svēts pienākums.